Rīgas latgaliešu biedrības “Trešō zvaigzne” par izglītojošoatceres pēcpusdienu „Gustavs Manteifelis un viņa darbi Latgalei”

  1. gada 3. decembrī Rīgā, Slokas ielā 37

Tika realizēts viss plānotais. Klātesošie – pasākumā piedalījās 20 cilvēki – ar lielu interesi sekoja
visu lektoru stāstījumam un vizuālajām prezentācijām. Joprojām ir aktuāli kopt savu tēvutēvu
valodu, kultūru. Mums jāatceras un jāgodā visi, kas darījuši ko svarīgu un paliekošu Latgales
latviešu kultūras saglabāšanā, ļaužu izglītošanā par spīti 40 gadus ilgajam latīņu drukas
aizliegumam. Viens no tādiem pirmajiem un ražīgākajiem latviešu draugiem bijis 1832. gada
18. novembrī dzimušais baltvācu/poļu vēsturnieks, publicists, etnogrāfs, folklorists un izdevējs
Gustavs Manteifelis (1832–1916). Bija ļoti patīkami atkal pulcēties šādā izglītojošā pasākumā.
Biedrības vadītāja Laura Mozga atklāja pasākumu, informējot klātesošos arī par 27. novembrī
LNKBA namā notikušo galakoncertu „Vienoti dažādībā”, kurā ar panākumiem „Trešo zvaigzni”
pārstāvēja pianisti Andrejs Bubinduss un Inese Bušmane. Viņi atskaņoja Māra Lasmaņa „Nakts
melodiju” un „Rīta motīvu”, kas izrādījās autora darbu pirmatskaņojumi; autoram klātesot.
Dr. philol. Lidija Leikuma iepazīstināja ar Māras Sadovskas sagatavotās izstādes materiāliem par
Gustavu Manteifeli, papildinādama tos ar iespieddarbiem no savas bibliotēkas un plašāk
pastāstīdama par jubilāra dzīvi un darbību. Atcerējāmies vasaras nogalē apmeklēto G. Manteifeļa
un viņa vecāku atdusas vietu Dricānu baznīcas dārzā.
Pasākuma turpinājumā ģeogrāfe toponīmiķe Mg. geogr. Otīlija Kovaļevska stāstīja un rādīja par
apcerējumā „Poļu Inflantija” (2020. gadā pārtulkots latviski) iekļauto vietu vārdu identifikāciju
un iespējamajiem toponīmu tulkojumiem. Klātesošie aktīvi uzdeva jautājumus, jo katram bija
zināmi daudzi nosaukumi dzimtajā pusē.
Pēc lekcijām studentiem mūs izglītot ieradās arī māsa Klāra (Dr. philol. Skaidrīte Kalvāne). Viņa
sniedza mazzināmiem faktiem bagātu ieskatu G. Manteifeļa biogrāfijā un radurakstos, akcentējot
šā slavenas muižnieku dzimtas pārstāvja lomu novada kultūrā un uzsverot atpazīstamību
dzimtajos Dricānos līdz pat šim. Kā viņa izteicās – stāstīt varētu stundām…
Pasākums tika popularizēts arī sociālajos tīklos, piem., Facebook, izraisot aktīvu diskusiju par
vairākiem jautājumiem (Latgales toponīmu pareizrakstība, kungu un kalpu attiecības u. c.).
Esam gandarīti par iespēju sarīkot šo pasākumu, jo cilvēkiem ir nepieciešams gūt jaunus
iespaidus un atziņas, galu galā – satikties savējo pulkā, kur domu apmaiņa iespējama arī
latgaliski. Pateicamies LNKBA par tehnisko palīdzību prezentāciju rādīšanai.
05.12.2022.

Rīgas latgaliešu biedrības „Trešō zvaigzne” valdes priekšsēd. Laura Mozga

Komentēšana nav pieejama.

%d bloggers like this: