Dzimusi 1955. g. 3. jūlijā Rīgā. Tēvs – polis, māte – latviete. Gājusi bojā 1990. g. 28. oktobrī Itālijā (Gaetā), Tirēnu jūrā, Vispasaules ārzemju poļu biedrību konferences laikā. Apglabāta Rīgā, Miķeļa kapos. Uz kapa tika uzstādīts liels piemineklis.
Viņa bija patiesa Latvijas patriote, brīvības un demokrātijas cīnītāja. Pēc ievēlēšanas LR AP (1990. g.) kļuvusi par Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāju, vadījusi amnestijas lietu izskatīšanu, bijusi AP Prezidija locekle. 1990. gada jūnijā Cēsīs kļuvusi par gada “Sievieti Latviju”. Atmodas sākumā I.Kozakēviča bijusi Latvijas poļu kultūras draugu biedrības valdē, ievēlēta arī par Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju, piedalījusies poļu skolu organizēšanā Latvijā. Viņa ir viena no Tautu foruma organizētājām (1988. gada decembris). Bija viena no Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas galvenajiem organizatoriem un radīšanas iedvesmotājiem, vēlāk kļuvusi par organizācijas priekšsēdētāja vietnieci. I. Kozakeviča pārvaldīja latviešu, krievu, poļu, spāņu, vācu, baltkrievu, ukraiņu un gruzīnu valodu.
Pēc viņas nāves Rīgas Poļu vidusskola tika pārsaukta par Rīgas Ītas Kozakēvičas Poļu vidusskolu. Itas vārds piešķirts arī Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai (LNKBA). Jēkabpilī 2022.gadā atklāts piemineklis par godu Latvijas un Polijas patriotei Itai Marijai Kozakevičai. Pieminekļa autors ir Romualds Gibovskis (Daugavils). Piemineklis tapis ar Polijas finansiālu atbalstu un uzstādīts skvērā pie Jēkabpils tilta pār Daugavu.
LNKBA 